Mark Milley
Mark Milley dzimis 1987. gada 10. oktobrī Los Santos austrumu slimnīcā, Mark nāca no parastas ģimenes un bija vienkārš zēns, kuram interesēja fizika un astroloģija, skolā bija labas sekmes un dzīvoja vienkāršu jaunieša dzīvi. Mark nekad nebija iedomājies, ka esot vien sešpadsmit gadus vecs, dzīve apgriezīsies par simtu astoņdesmit grādiem un būs jākļūst par vīru. Kā jau ikvienam dēlam, ar tēvu - Lucas bija tuvas attiecības un īsts paraugs, sniedza gan padomus, gan no pašiem jaunības gadiem mācīja izdzīvošanas prasmes mežā. Katru otro nedēļas nogali kopā devās medībās un pārgājienos. Kādu dienu abi braucot mājās no pārgājiena, iebrauca vietējā Los Santos austrumu daļas Carson ielas vietējā veikaliņā, lai Markam nopirktu viņa mīļāko saldējumu, pēc pārgajiena šī jau kļuva kā tradīcija, tikai neviens nevarētu iedomāties to, ka šis būs pēdējais brauciens kopā tēvam ar dēlu. Noparkojās pretī veikalam, tēvs lika Markam uzgaidīt automašīnā. Lucas Ieejot veikalā no saldētavas paņēma divus vislabākos saldējumu ar šokolādes glazūru, piegājā pie kases un tiklīdz vēlējas veikt apmaksu, veikalā ieskrēja persona, kurai bija aptīta seja ar bandanu, rokās šaujamierocim līdzīgs priekšmets, acīs redzams adrenalīns un asins kāre pēc naudas, laupītājs negaidot pieskrēja pie kases, ar ieroča aptveres galu raidīja sitienu Lucas galvas rajonā, pēc kā Lucas uzreiz nokrita zemē un laupītājs kliedza, lai neceļas kājās, tiklīdz laupītājs saprata, ka Lucas vairāk nav šķērslis, uzreiz pievērsās kasierei dodot norādes, lai no kases izņem visu naudu un saliek to maisā. Kamēr kasiere krāmēja naudu, laupītāja visa uzmanība bija vērsta uz kasieri un Lucas šo izmantoja, veidojoties izdevībai, Lucas metās virsū laupītājam mēģinot atņemt ieroci, cīnoties, kaut kādā mirklī atskan šāviens, pēc kā Lucas saķer vēderu un nokrīt uz zemes. Laupītājs izrauj no kasieres maisu ar naudu un skrienot prom, pretī stāv Marks, abi saskatās acīs, visu notikušo redzēja Mark, ko atcerēsies uz visu savu atlikušo dzīvi. Asarās Mark pieskrien pie tēva, ar rokām piespiež ievainoto vietu, lai mēģinātu apturētu asiņošanu. Tēva pēdējie vārdi Markam: ,,Dēls, atceries, lai cik ļoti dzīve tevi nokautētu uz ceļiem, nekad nepadoties un vienmēr celies kājās, līdz tava sirds pārstāj pukstēt, Tu esi vīrs ar mugurkaulu, visus šos gadus to esmu Tev mācijis, es ar tevi lepojos!".
Markam pēdējie tēvā vārdi palika sirdī līdz pat šim mirklim, sasniedzot 21. gadu vecumu, Marks iestājās Los Santos policijas akadēmijā, absolvēja ar izcilību un kļuva par virsnieku Los Santos policijas departamentā, kur nostrādāja vairākus gadus, ieguva vairākus apbalvojumus un strauji karjeras kāpnēs kāpa uz augšu pierādot savu gribasspēku, apņēmību strādāt un skriet tur, kur atskan palīgā saucieni. Markam viens no galvenajiem hobijiem bija sports, tikai intensīvas fiziskas aktivitātes un cīņu māksla Markam lika justies pietiekamam, un vienmēr gatavam. Lai cik noguris būtu Marks, vienmēr pirms maiņas noskrēja piecu kilometru krosu un intensīvi trenējās mēģinot iznīcināt savu ķermeni. Pēc gadiem Mark iestājās LSPD S.W.A.T vienībā, izturot intensīvu apmācības periodu un psiholoģisko spiedienu, kļuva par izcilu kaujinieku un S.W.A.T dienēja vairākus gadus. Šogad Markam paliks 40. gadi un 19. gadi dienestā, ziedojis gan veselību, gan enerģiju, spītējoties uz muguras un ceļu sāpēm, ko ilgtermiņā veidojis dienējot specvienībā. Mark saprata to, ka tomēr būtu laiks pārvākties tuvāk pie dabas uz mierīgāku un klusāku vietu, mainot arī dienesta vietu.
Pusi bērnības Marks ar tēvu pavadīja staigājot pa mežiem, tāpēc Markam no vienas puses vienmēr nedaudz vairāk ir piesaistījis būt tuvāk pie dabas krūts, nevis pilsēta. Ņemot vērā spiedienu no dakteriem, kuri apgalvoja to, ka turpinot palikt vienībā kaujinieku rindās, Mark var nesasniegt pat piecdesmit gadu vecumu un būt spiest doties īsdienas pensijā dēļ veselības, Marks to nevarēja pieļaut, jo viss ko viņš dzīves laikā ir sasniedzis un par visu ko viņš ir kļuvis, nevarētu iedomāties savu turpmāko dzīvi, ikdienu ārpus dienesta. Marks pieņēma lēmumu pārvākties uz Sandy Shores, gar 68. šoseju noīrēja vienkāršu vienistabas dzīvokli un mainīja gan departamentu, gan struktūrvienību, rotējot uz Los Santos Šerifu departamentu, kur turpina apņēmīgi pildīt dienesta pienākumus ar jauniem kolēģiem, dalās ar savām zināšanām un dzīves laikā iegūdo bagāto pieredzi. Marks joprojām neizslēdz iespēju, ka varbūt ar laiku - šeit mierīgajā Sandy Shores apgabalā kļūt par LSSD SEB (speciālo uzdevumu komandas) komandieri un topošajiem kaujiniekiem nodot bagātīgu taktisko pieredzi. Marks domā, ka savu karjeru noslēgs no maksts neizvelkot ieroci, vai tiešām tā būs un vai Sandy Shores ir tik mierīgs lauku apgabals, kā Mark ir iedomājies? Vai tomēr Marks piedzīvos vēl lielāku adrenalīna devu?
